lv ru en

Par projektu

Eiropas Savienības (ES) fondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti” 6.2.1.1. pasākuma “Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija” ietvaros paredzēts īstenot projekta “Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija” 1.posmu.

Projekta 1. posms ir līdz šim lielākais plānotais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētais projekts Latvijā. Tā ietvaros līdz 2023.gadam plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga, paredzot iepirkumu procedūru norisi 2018.gadā, projektēšanas darbu uzsākšanu 2019.gadā un būvdarbus laika posmā no 2020.gada līdz 2023.gadam.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu struktūrā nozīmīgāko daļu veido tranzīta pārvadājumi, galvenokārt no Krievijas un Baltkrievijas uz Latvijas ostām (Austrumu–Rietumu tranzīta koridors). Projekta 1.posms nodrošinās pilnībā elektrificētu tranzīta koridoru uz vienu no vadošajām valsts ostām – Rīgu, kur tiek pārkrauts lielākais kravu apjoms.

1. posma kopējās izmaksas plānotas 441 miljona eiro apmērā, no kuriem 347 miljoni eiro paredzēti kā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums. Šī elektrifikācijas risinājuma tālāko virzību 2017.gada 5.decembrī akceptēja Latvijas Republikas Ministru kabinets.

Projekta 1.posms ir daļa no dzelzceļa tīkla elektrifikācijas programmas, kas ietver arī elektrifikāciju Ventspils ostu virzienā un Pierīgas elektrotīkla atjaunošanu.

1. posma īstenošanas grafiks

Dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta 2.posma ietvaros plānots elektrificēt dzelzceļa līniju no Krustpils uz Ventspils ostu. Šīs līnijas elektrifikācija plānota nākamā ES fondu plānošanas perioda ietvaros pēc 2020.gada. Vienlaikus notiek aktīvas sarunas ar Baltkrieviju, risinot dzelzceļa posmu elektrifikāciju pierobežā, tādējādi nodrošinot arī dzelzceļa līnijas Daugavpils – Indra elektrifikāciju. Latvijas Republikas Valdības un Baltkrievijas Republikas Valdības pasākumu plāns vidēja termiņa sadarbībai galvenajos virzienos paredz sadarbību digitālo un “zaļo” tehnoloģiju ieviešanā transporta un loģistikas jomā, tostarp izpēti par Latviju un Baltkrieviju savienojošas dzelzceļa līnijas elektrifikācijas lietderību.

Savukārt 3.posmā plānots atjaunot vienīgo patlaban elektrificēto un 20.gadsimta 50.-70. gados izbūvēto dzelzceļa tīklu Pierīgā.

Dzelzceļa elektrifikācijas projekts nodrošina Eiropas Savienības un Latvijas plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu sasniegšanu, kas paredz transporta sektora pakāpenisku pāreju uz videi draudzīgākiem risinājumiem un energoresursiem, tādējādi mazinot nozares negatīvo ietekmi uz vidi. Projekts atbilst Eiropas Savienības fondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskam atbalsta mērķim “Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti”. Dzelzceļa tīkla elektrifikācija kā prioritārs projekts ir iekļauts Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam, Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, kā arī Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai.

Būtiski, ka pēdējo gadu laikā lielākie ražotāji tiecas izvēlēties videi draudzīgākos risinājumus. Tas skar arī transporta veida izvēli izejmateriālu un gatavās produkcijas transportēšanai. Pasaulē pazīstami ražotāji aizvien biežāk ievēro zaļās loģistikas principus, kas daudzām kompānijām ir viens no labās pārvaldības elementiem. Zaļās loģistikas (Green Logistics) galvenais mērķis ir koordinēt piegādes darbības ķēdi tā, lai saņēmēju vajadzības tiktu apmierinātas ar videi “vismazāko izmaksu līmeni”. Zaļa vai ilgtspējīga loģistika ir saistīta ar vides un citu negatīvu ietekmju samazināšanu, kas savukārt saistīta ar produktu/preču piegādi. Nākotnē aizvien vairāk tirgus dalībnieki izvēlēsies zaļās loģistikas nodrošinātājus, kā rezultātā transporta veidus, kas rada CO2 emisijas, izvēlēsies tikai gadījumos, kuros nebūs pieejams alternatīvs, videi draudzīgāks risinājums.

2018.gadā Latvijā ir elektrificēti 257 km sliežu ceļu, kas veido 14% no kopējā valsts dzelzceļa tīkla un ir ievērojami mazāk par ES vidējo rādītāju – 60%. Pašlaik elektrovilci iespējams izmantot tikai piepilsētas pasažieru satiksmē, savukārt kravu pārvadājumi, kas veido aptuveni 60% no kopējiem dzelzceļa pārvadājumiem Latvijā, notiek tikai ar dīzeļvilci.

Neskaidrību vai jautājumu gadījumā sazināties ar LDz